Kā varam jums palīdzēt?

Kas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija?

Kas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija?

Liela skaita noziedzīgu darbību mērķis ir gūt peļņu personai vai grupai, kas šo darbību veic. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šo noziedzīgi iegūto līdzekļu apstrāde, lai slēptu to nelikumīgo izcelsmi. Šim procesam ir izšķirīga nozīme, jo tā rezultātā noziedznieks var gūt labumu no šīs peļņas, neapdraudot līdzekļu avotu.

Ar nelegālu ieroču tirdzniecību, kontrabandu un organizēto noziedzību, piemēram, narkotiku tirdzniecību un prostitūcijas tīkliem, iespējams gūt milzīgu peļņu. Līdzekļu piesavināšanās, iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana darījumos, kukuļošana un datorkrāpšanas shēmas arī var nodrošināt lielu peļņu un radīt vēlmi “leģitimizēt” nelikumīgi iegūto peļņu, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Ja noziedzīga darbība rada ievērojamu peļņu, iesaistītajai personai vai grupai jārod veids, kā kontrolēt līdzekļus, nepievēršot uzmanību pamatā esošajām darbībām vai iesaistītajām personām. Noziedznieki to dara, maskējot avotus, mainot formu vai pārvietojot līdzekļus tā, lai mazinātu iespēju piesaistīt uzmanību.

Reaģējot uz arvien pieaugošajām bažām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, G-7 valstu līderu samitā Parīzē 1989. gadā tika izveidota Finanšu darbību darba grupa (FATF) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā, lai vienotos par saskaņotu starptautisku reakciju. Viens no FATF pirmajiem uzdevumiem bija kopumā 40 ieteikumu izstrāde, iekļaujot valstu valdību veicamos pasākumus ar mērķi īstenot efektīvas programmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

Kas ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana?

Termins “noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana” īpaši attiecas uz visām politikas pamatnostādnēm un tiesību aktiem, kas liek finanšu iestādēm proaktīvi uzraudzīt savus klientus, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas procedūras un politiku koordinē valstu iestādes (piemēram, NCA Apvienotajā Karalistē) un starptautiskas organizācijas (piemēram, FATF vai ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs). Tās visas pastāvīgi iesaistās cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Regulas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu pamatā ir piektā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu:

2018. gada 19. jūnijā piektā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (Direktīva (ES) 2018/843), ar kuru tika grozīta ceturtā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, tika publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2020. gada 10. janvārim.

Ar šiem grozījumiem tika ieviesti būtiski uzlabojumi, lai Eiropas Savienība spētu sekmīgāk novērst finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu darbību finansēšanai.

Šie grozījumi tika ieviesti, lai:

uzlabotu caurskatāmību, izveidojot publiski pieejamus uzņēmumu, trastu un citu juridisko organizāciju reģistrus;

palielinātu ES finanšu izlūkošanas vienību pilnvaras un nodrošinātu piekļuvi plašai informācijai, kas nepieciešama to uzdevumu veikšanai;

ierobežotu anonimitāti, kas saistīta ar virtuālajām valūtām un maku pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ar priekšapmaksas kartēm;

paplašinātu augsta riska trešo valstu novērtēšanas kritērijus un uzlabotu garantijas, kas piemērojamas finanšu darījumiem uz šīm valstīm un no tām;

visās dalībvalstīs izveidotu centrālos banku kontu reģistrus vai informācijas izguves sistēmas;

uzlabotu sadarbību un veicinātu informācijas apmaiņu starp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzības iestādēm, kā arī starp šīm iestādēm un prudenciālajiem uzraudzītājiem un Eiropas Centrālo banku.

Saistītie raksti